Iet cauri grūtībām un nepadoties - lūk,tas ir spēks.

http://www.youtube.com/watch?v=WImWuxHbQCw&feature=BF&list=FLDJxw-BdvMAI&index=5


dzīvojam chill out`ā. skolā prakse. mājās atpūta atpūtā un boorings.
ā, žetonvakarā gāja tīri tā nekas. sen nebija dzert skolā. par to kā bija pēc tam ... to jau tik un tā, īsti, nav vērts atcerēties. 

Skolotāja: ''Oļeg, ja Tev būtu 16 konfektes un Jānītis Tev palūgtu sešas. Cik Tev paliktu?" Oļegs: "Sešpadsmit."

Es mīlu gulēt!
Šorīt no gultas izlīdu pēc 14:00. Uztaisīju sev kafiju un paliku pie tv. Izgāju ārā ar sīkajiem suņiem, safočēju viņus. Tagad, būtu super jauki, ja es pieķertos vēsturei, jo rīt visai klasei ir jāiet pārrakstīt tas kontrokldarbs par Krusta kariem. Lasu jau nez kuro reizi par to visu, bet neko jaunu neuzzinu. Rīt arī sākas nākoša prakse skolā. Šitā būs ar stikliem.
http://www.youtube.com/watch?v=kXYiU_JCYtU

Apģērbu veikalā. Pircēja jautā:-- Vai es varētu pielaikot šo kleitu skatlogā? Pārdevēja: -- Protams, bet mums ir arī ērtas kabīnes!

Līdz 25. negribēju satikt nevienu, kurš saistīts ar JASu, bet GC satiku Grasmani. 
Jocīgi arī visu pirkt par savu naudu neko, pat ne santīmu, neprasot vecākiem. 
http://www.youtube.com/watch?v=lAhHNCfA7NI
Tad es vēl aizvakar sapratu cik labi ir tas, ka vairs nerunāju ar Artūru. 
http://www.youtube.com/watch?v=vaY6wX7dXFE
http://fun.inbox.lv/video/32530

Drīz draugos varēs nevien sabučoties, bet arī nokniebties par 0,49 LVL

Viss. Man sākās ''brīvlaiks'' no vakardienas. Esmu mājās. Varu atpūsties. Un tas tikai tādēļ, ka es pabeidzu savas prakses planšetes ātrāk. Daudz ātrāk. Tagad uz skolu jāiet tikai pirmdien un tad jau sāksies nākošā prakse ar stikliem. Būs grūti, bet forši. 
Vēl tikai jānokrāso mati līdz nākošajia piektdienai. Jāuzzin vai tikšu pie manikīra. Jāizbrauc nopirkt sev kaut kas glīts no drēbēm. Un tagad, ātri, jāpaskatās cik man kontā naudas. Vajadzētu būt pietiekoši. 

I don't hate you, it's just... no, I hate you

Valentīndiena?! Tāda arī bija? Ups, kaut kā tāda vienaldzīga bija. Nekas par to neliecināja. 




Hope is the most exciting thing in life and if you honestly believe that love is out there, it will come. And even if it doesn’t come straight away there is still that chance all through your life that it will.

Būt mazliet neķītram ir daudz patīkamāk nekā dzīvot konservatīvā rāmī.

Jāaaa...! Bija labi! Pirmo reizi mūžā biju nakts klubā. Labprātīgi dejoju. Viss notika. 

Sākumā aizbraucām uz Rimi, nopirkām ēdienu un arī dzērienu. Normāli daudz dzērienu. Satiku savu mammu Rimi, kura nemaz nezināja, ka es vakarnakt nebūšu mājās. Bet nu ok... viss notiek! Aizbraucām pie Lolitas un Lauras atpakaļ sākām cept picu, ritīgi labā sanāca. Iesākumā šampis. Tad vermuts un tad viskijs ar koliņu. Spēlējām Alias`u. Arī, protams, ar mūsu pašu izdomātajām perversajām un arī temetiskajām kartiņām. Tad Santa izdomāja ka mums jāiet ballēties. Viņa, protams, bija pārgribējusies līdz nejēgai pēc seksa, bet tas jau nekas. Viņai neizdevās sazvanīt vienu čalīti un dabūt viņu ārā no mājās. tāpēc mēs aizgājām uz nakts klubu. Cilvēki nebija. Bija kaut kāda apdzērusies kompānija, bet par to vienalga. Sākumā domājām tēlot, ka portam runāt tikai angliski, lai mūs ielaiž iekšā, bet patiesībā viss notika vēsi un mierīgi. Precīzāk, bārmenis atcerējās Santu no oktobra, kad viņu tur bija pēdējo reizi. Turpinājām ar viskiju un kolu. Santa dejoja, mēs kautrējāmies. Man sagribējās kaut ko vieglāku, tāpēc tiku pie garšīgas Pina Coldas. Aizgāju paslavēju bārmeni par labo kokteili. Tad dejojām, dejoājm, dejojām, dejojām un vēl simts reižu dejojām. Dzērām viskiju ar kolu pa šiko un viss notika. Beigu beigās mēs palūdzām vai mūs viņi nevar aizvest līdz mājām. Nebija jau tālu, bet mums bija slinkums iet. Viņi piekrita un mūs aizveda. Pie mājās stāvējām ilgi, jo nespējām ieiet iekšā. vajadzēja jau nomierināties un klusiņām uzvesties. man vēl bija iedoti zābaki un papēžiem, karoč nošauties varēja! Aizgājām gulēt. Plānoju būt mājās ap 10:00, bet iekāpu vilcienā 14:00. Ups... nedaudz nokavēju. Nu ok. Neko īpaši nepateica. Viss pa vecam. 
Bet nu jāaa... vēl tik daudz kas paliek neuzrakstīts, bet atmiņās. Bija labi. Lolitas 17. dzimšanas diena tika atzīmēta ar vērienu! 
Turamies visi! Man jātaisa planšetes un jāstrādā daudz un dikti!

Nav svarīgi, kas Tevi aptur, bet svarīgs ir tas, dēļ kā Tu ej uz priekšu...

Viss ir labi, jo tik daudziem nokārtojas attiecības. Par sevi neko nevaru uzrakstīt. Es nododos skolai. Konkrēti. Skolā ierodos pirmā, turklāt, par studnu ātrāk nekā sākas pašas stundas. Tas būtu 7:30. Daru visus darbus un dienas beigās izeju pēdējā no klases. Tagad es tiešām gribu sevi visu izlikt tikai un vienīgi skolai, lai nav jādomā par citām lietām. Precizēsim, par privāto dzīvi, lai nav jādomā. Tur tā pat viss ir dirsā, kā jau vienmēr. Nē, tur pat nav dirsā tur vienkārši nav nekā. Pilnīgi nekā. Bet priecājos par visām tām attiecībām kas ir sākušās citiem vai tūliņ, tūliņ sāksies. Turaties visi!
Klasē es cenšos panāk savu līdera lomu un pagaidām viss izdodās. Nav jau tā, ka citus nolieku pie vietas un saku, ka viņi ir nekam nederīgi. Mēs visi esam līdzvērtīgi. Taču es negribu ļaut, lai man uz galvas varētu kāpt kurš katrs. 
Rīt Lolitas 17.dzimšanas diena un viņa ar Lauru mani ir uzaicinājušas pie sevis. Atļaušos nedaudz izrautos no savas ikdienas rutīnas un aizbraukt pie viņām nedaudz atpūsties un pasmieties, pachillot. 

http://www.youtube.com/watch?v=hhnZkNj7kAo&feature=BF&list=FLDJxw-BdvMAI&index=7

http://www.youtube.com/watch?v=84yNHmYh7rs&feature=BF&list=FLDJxw-BdvMAI&index=3

Smiekli palīdz aizmirst, ka jēgas nekam nav.

Viss bija konkrēti dirsā! Vienu planšeti man skolā kāds nozaga. Četras nedaudz sabojāja. Tad es pajautāju Artūram ''kas jauns?'' uz ko saņemu atbildi ''man ir draudzene''. Ok, labi. To es jau zināju kādas trīs dienas atpakaļ. Principā, tā arī bija runāts jau no paša sākuma. Tāpēc tas īsti neko neietekmē. Bet nu ... izdomāju ielikt pastulbu bildi draugos uz ko saņemu divus samērā ļoti negaidītus komentārus. It īpaši no Armanda. Labi pasmējos! 
Tagad pie mammas ir atbraukuši daži viņas darbakolēģi un man piesienās viens darbakolēģes sīkais dēls!!! ARGH! Kā man nepatīk ja man traucē vai skatās ko es daru! 

+ viņi spēlē kaut kādas jobanas mājās! :DDDDD

Ienīstu nāves. Negodīgas nāves. 

Uzzīmē man jūtas.

Uci puci ... cīnamies par dzīvībām un paši savu dzīvi. 

Lai veikmsīga nākošā nedēļa un viss atlikušais dzīves laiks!

Tā es ''izklaidējos'', kad nav ko darīt.

Un man vairs nesanāk neko uzzīmēt. Fuj, fuj, fuj. Galīgs fuj! 

Pilna māja ar ciemiņiem. Ehh ... 

Because you know that you win, and it`s the best part.

 Viss ir baigi labiņi. Man, it kā, ir sarunāti pārdesmit randiņi ar trīs džekiem. 

 Šodien nosēdēju visu dienu mājās. Pieskatīuj suņus. Esmu atsākusi zīmēt. Šovakar jāsāk ar tēti aplīmēt planšetes. Rīt negribas sēdēt mājās, bet nav jau arī nekur kur iet.  

I love sex. It’s free and doesn’t require special shoes.

Šodien man ir ritīgi samaitātais garīgais! Un visam klāt vēl Artūrs. Aiiii.... traki, traki, traki. 
Veselība vienkārši dirsā. 
Skolā sāksies prakse no nākošās nedēļas. Baigi daudz būs jādara. Divās nedēļās piecas planšetes... mazāki izmēri gan, bet tik un tā traki. 

Go fuck yourself.

Mācos, ēdu, dzeru daudz ūdeni, pīpēju pēc iespējas retāk, tievēju, atkal mācos, spēlējos ar sīkajiem suņiem, meklēju bildes, klausos vecas dziesmas, saņemu uzaicinājumu uz 14.februāri, mācos spēlēt ģitāru pašmācības ceļā un vienkārši cenšos dzīvot. Mainu lietas. Mainu, vismaz cenšos, skatījumu uz dzīvi. Simts un tūkstošo reizi izvērtēju draugus. 

Darbības vārdu locīšana : Es - dzirdu, Tu - dzirdi, Viņš,Viņa - dzirda, Mēs - dzeram!

 Baigi traki šodien bija braucot mājās vilcienā. Man jau visu dienu sāpēja vēders. Nu neko,mēnešreizes. Kaut kad nekad nekas nesāp, bet nu labi. Iekāpjam ar Lolitu vilcienā, braucam viss ok. Kaut kur pēc Babītes man paliek nenormāli sūdīgi. Nenormāli. Man sāka reibt galva, acis žilbs, neko nedzirdu. Izklausās tā it kā es tūliņ galus atstiepšu! Kājas nostāvēt nevarēju, bet nu ... nebija citu variantu. Saprotu, ka ja Lolita Lielupē izkāps un es palikšu viena, es līdz mājām točna netikšu. Izkāpu ar Lolitu Lielupē un gāju pie viņas, kaut vai nedaudz atgulties. Pa ceļam un vēl visu laiku uz priekšu bija dīvaini, jo vienas 5 minūtes man ir reāli karsti un nākošās piecas auksti, ļoti auksti. Un tā visu laiku. Pie Lolitas man iedeva kaut kādas zāles, bet nekas nepalīdzēja. Un tad, kaut kad, es atlūzu uz 30 minūtēm. Pamodos un jutos jau daudz, daudz, daudz labāk! Pasēdēju vēl kādas 30 minūtes un braucu mājās. Mājās atkal palika bišķiņ sliktāk, bet nu ... dzīvošu. 
 Tagad jāuztaisa, vismaz, divi darbi tušā uz kompozīciju. Cik labi, ka rīt stundas sākas 10:00! Par dažām minūtēm ilgās varēs pagulēt.