Dzīve ir īsa, tāpēc nekautrējies...

  Brīvdienas - vienkārši perfektas! Sestdien - četri restorāni. Ritīgi forši, bet, tajā pašā laikā, mierīgi pavadīta diena. Svētdien ... varēju izgulēties, beidzot! Trijos braucu prom no mājām uz Skonto halli. Tur, pēc mammas un citu teiktā, ar māsu, tuvu perfektam, bijām iejutušās tautu meitu tēlā. Ienesām karogu, puiši viņu padeva tālāk nākošai valstij. Nekad laikam nebiju dziedājusi Latvijas himnu tik daudzu cilvēku priekšā, kur nu vēl tautas tērpā. Protams, ja nesakita laiku, kad biju maziņa un piedalījos Dziesmu svētkos.

  Tagad manā istabā ir 2,5 metrus gara balonu virtene un vēl balonu pušķis. Braucot mājās tiku pie apbrīnojami gardas karstās šokolādes un vēl dažiem brīnumiem.

Gaidu jauno nedēļu. Viss ir super! 

Bildei ir draņķīga kvalitāte, bet tie baloni ... un tā ir tikai pusīte, kuru visu nemaz nevar redzēt. ;D

Liek aizdomāties.

Šodien, tikko kā, mans mazais, 5 gadus vecais, brālis ienāca istabā, es sabļāvu uz viņu, pat nepaskatoties uz viņa pusi. Kad viņš negāja prom, es pagriezos, lai bļautu vēlreiz, un ieraudzīju viņa rokās bļodiņu ar ķiršiem. Viņš bēdīgi teica: ''Piedod, es tikai gribēju padalīties ar tevi.''

Šorīt, un jebkuru darbadienu, 9 no rīta, jau četrus gadus, es emu gājusi garām 3 ielu muzikantiem. Viens vienmēr strinkšķina ģitāru, bet pārējie divi dzied. Un viņiem pāri visai sejai ir smaids. Dažreiz šie ir vienīgie smaidi, kurus redzu pa visu dienu

Vakar viens no maniem labākajiem draugiem izdarīja pašnāvību nošaujoties apmēram 14:00 dienā. Un tikai tagad es savā mobilajā pamanīju neatbildēto zvanu no viņa vakar 13:56.

Šodien biroja ēkā (ASV) redzēju, ka pret kādu meksikāni izrīkojās vardarbīgi, tikai tāpēc, ka viņš ir meksikānis. Tā bija klaja diskriminējoša darbība. Un šis cilvēks patiesībā sāka raudāt. Kad viņš pameta biroja ēku, viņš novilka savu žaketi. Uz viņa t-krekla bija rakstīts :''I Love The USA.'

Šodien mans tēvs picas gabalu iedeva mūsu nabadzīgā dārznieka dēlam, kuram bija tikai 6 gadi. Viņš picas šķēli salocīja, ietina salvetē un nolika maliņā. Kad mans tēvs viņam prasīja, kāpēc viņš to neēd tagad, zēns atbildēja: ''Es to aiznesīšu mājās un sadalīšu ar mammu un māsiņu.''

*

Dieva vārdi Vēzim:

„Tu, Vēzi, esi aicināts iemācīt cilvēkus just. Tu liksi tiem smieties un raudāt, tu liksi tiem visu, ko tie redz un dzird, visu, kas mājo viņu domās un sirdīs, pārdzīvot. Tas tevi darīs iekšēji piepildītu un emocionāli bagātu. Tev es dodu ģimeni. Tā ir mana velte tev, lai tu varētu savu iekšējo bagātību dot un daudzkārt pavairot.”


 Un tad Dievs sacīja:

„Katram no jums tagad pieder daļa manas idejas. Jūs nedrīkstat šo daļu kļūdaini identificēt ar visu ideju. Jūs nedrīkstat mainīties ar šīm daļām savā starpā. Jo katrs no jums ir pabeigts, bet jūs to spēsiet saprast vien tad, kad visi divpadsmit būsiet vienoti . Un tikai tad katram no jums atklāsies manas idejas pilnība. " Un bērni aizgāja pilni apņēmības veikt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Taču neviens no viņiem pilnībā nesaprata ne savu uzdevumu, ne savu velti, un, kad viņi norūpējušies atgriezās, Dievs sacīja: „ Katrs no jums uzskata, ka citu dāvanas ir labākas. Tādēļ es jums atļauju mainīties.” Kādu mirkli visi divpadsmit bērni līksmoja, apsvērdami jauniegūtās iespējas. Bet Dievs pasmaidīja un sacīja: „ Jūs nāksiet pie manis vairākkārt, lūdzot atbrīvot no sava uzdevuma. Jūs iziesiet cauri neskaitāmi daudz inkarnācijām, līdz veiksiet jums sākotnēji piešķirto misiju. Es dodu jums neierobežoti daudz laika šā uzdevuma veikšanai, jo tikai tad, kad tas būs paveikts, jūs varēsiet būt ar mani.”

-

Draudzene atdotu visu, lai tiktu prom no dzīvošanas Jūrmalā, bet es - atdotu visu, lai tikai varētu palikt dzīvot Jūrmalā.

''forši''

Ak jel! Man būs Skonto hallē jāstaiga tautas tērpā. Jāienes Latvijas karogs. Kopā ar māsu. Un laikam vēl kaut kādiem diviem mistiskiem puišiem. Un to es tikko atcerējos, kā mamma ienāca pa durvīm iekšā. Tādas brīvdienas ... jek ...

Chill out!

Tikai tad, kad tu sēdi malā un paklausies ko runā tev kādreiz tuvi cilvēki, tikai tad tu saproti cik vērtīgi un gudri viņi patiesībā ir. Uzzini cik daudz viņi zin. Kāds ir viņu skatījums uz dzīvi. Viņu vērtības dzīvē. Patiesībā, tu uzzini ļoti daudz. 

Pēc pāris stundām man jāsēž matemātikas kabinetā un jāraksta kontroldarbs.

(šis tika samurgots 3:45 naktī, viesu namā)

 Uz matemātikas kontroldarbu es ierados veiksmīgi, neko nekavējot. Saku vēreiz milzonīgu paldies Tomasam, Gunai un Mārtiņam par pavadīšanu līdz autobusam no rīta!!! Tomasam paliku parādā šokolādi. Viņš pie viņas tiešām tiks! Ceļā uz centru, autobusā, es gandrīz aizmigu. Nebiju gulējusi aptuveni 24 stundas. Nu jau šis stundu sakits ir palielinājies. Visu dienu skolā smaidīju, biju priecīga un viss bija baigi labi! Daudzi, kuri zināja, ka man trešdienā būs pasākums, nedomāja, ka ieradīšos uz pirmā pāra matemātikas kontroldarbu. Re, pārsteigus izdevās. Arī literatūrā es gandrīz vai aizmigu. Solabiedrene gan teica, lai paguļu - stundas beigās mani pamodinās. Bet es tā nevaru! Vienkārši nevaru. Uzreiz, kad izdzēru divas kafijas - miegs vairs nenāca un viss palika vēl labāk nekā iepriekš. Tagad man ir jāuztaisa kādas 8 skices kompozīcija uz rītdienu. Jāuztaisa visi darbi tušā un vēl jāsameklē savāktais materiāls par joslveida līnijām un fona klājējrakstu.

  Kā es gaidu mirkli, kad varēšu izgulēties!

 Braucot mājās no skolas ar vilcienu, vilcienā, biļešu konduktore, man izteica komplimetu cik skaitsa meitene es esmu. Tas bija samērā smieklīgi un jocīgi. Beigās izrādījās, ka Pata, Krista un Reinis arī brauca ar to vilcienu uz mājām. 

Principā, šodien bija baigi superīga diena! ((:
 Pluss vēl, atnāku mājās un man uz gultas stāv Dinamo krekls. Nu tie Dinamo kreli ko var dabūt par tiem 30 alus korķiem! ;D Jē, jē ... tagad es esmu stilīga, jo man ir tāds! ;D 


http://www.youtube.com/watch?v=jhXYqxr6as4&feature=player_embedded#!

Nūuu jāaaa!!! ;DDD

meitene bez mīlestības. meitene kura nemīl.

pierunāju tēti nopirkt subaru. naudiņa tikai kaut kur jādabū, jāsakrāj vai kā citādi jāiegust.

tagad laikam braukšu pie mammas draugiem uz pirti. vecākiem ballīte. māsai airētāju pasākums un pēc tam afterītis. bija variants palikt taijā pasākumā un piepalīdzēt vadīt ... bet man pietika ar vakardienas iesvetībā. tāpēc nekas cits neatliek kā brauk līdzi vecākiem. tur noteikti būšu vienīgais bērns un pārēji pieaugušie. varēšu skatīties kā viņi piedzeras. bet vismaz tikšu pie baseina un varēšu peldēt. jau sen gribu nopeldēties. tikai nav neviena vieta kur. 

draugos mani uzaicina kaut kāds jaunās skokas sekserīts, kurā ir sapīlējušās manas kursa biedrenes. bet kad paskatos un esmu pilnā pārliecībā, kā viņam viņas ir draugos ... apraujos, jo redzu ka nav.

Es tai kucei dzīvi sačakarēšu! :*

 Viņai tiks sapista dzīve līdz pēdējam. Es to tik viegli varu izdarīt. Manās rokās ir pareizās kārtis un tikai viens gājiens un es esmu uzvarējusi. Pačakarējusi viņai dzīvi, ko viņa jau ir pelnījusi pāris gadus. Viņa ir tāda kuce un mauka. Mauka vistiešakajā nozīmē. Principā, man jau gluži vienalga viņas. Man ir žēl to džeku, kuri ielaižas ar viņu. Nahuj tā ir jāčakarē dzīve ar tādu bērnešķīgu skuķi? 

Šeit es varētu uzrakstīt visas domas par viņu. Viņa to tā pat neizlasīs. Kaut arī - es būtu laimīga, ja izlasītu. Pilnīga dura! Spēja sabojāt perfektu garstāvokli 30 sekunžu laikā. m a u ķ e l e.

Par nosaukumu - es apsolu, ka tā notiks.

Iesvētīta!

ĀAHHH! Tik daudz emociju! Priekšnesums mums bija tuvu perfektam! Dūmi, ģitāras izšķaidīšana! Visiem bija tik superīgi skaļi aplausi un ovācijas! Nobļauties visas skolas priekšā ''Eu, aizveraties!'' ir patīkami. Netīrajā iesvētību daļā rāpot pa zemi, mizot, ēst kartupeļus kuri ir krāsā izmērcēti. Bāzt rokas caurumos, kuros ir zivs galvas, sakapāti makaroni ar sīmoliem un eļļu. Pūst svecītes bļaujot vai spļaujot ar acīm ciet. Likt glāzīšu piramīdu. Vilkt ar zobiem ārā ābolus no spaiņa, kurā ir ūdens, krāsas, eļļa, zivs galvas. Ripot pa lapām un skaidām.Sagaidīt mirkli, kad tev uzber virsū miltus un uzlej ūdeni vai nagulakas noņēmēju. Un beigu beigās - nobučot cūkas galvu! Tās bija fantastiskas iesvētības. Vienīgi stulbi, ka nebija garākas, bet bija vērts tāa sasmērēt drēbes! 

Pēc tam iet dušās kopā ar puišiem. Nepārprotiet tik traki - mēs visi bijām drēbēs. Netīrās drēbēs. Mazgāties smieties, un principā, iepazīt jaunus cilvēkus. 

Tie kuri neatnāca - stulbeņi. Tur nebija nekas no kā tik ļoti vajadzētu baidīties. Tas tikai parādīja attieksmi. Ja kursā esam 22, ieradas tikai 8. 

Diena izdevusies. Vienīgi stulbi, ka mani nepalaida šovakar pie Niklāva. Bet labi - es nākošnedēļ izklaidēšos, kaut arī man nav brīvlaika.

Šodien labākajai draudzene vārda diena. Viņa noteikti Kanādā viņu atzīmēs izcili!

 Tik tizli sanāca ... braucu mājās no skolas vilcienā. Un Bulduru stacijā izkāpj mans bijušais klasesbiedrs ... no tā paša vagona kurā esmu es, bijām abi. Uzreiz paņemu telefonu un sūtu īsziņu vai viņš dodas uz veco skolu uz ko saņemu apstiprinošu atbildi. Abpusēji arī bija un ir tas, ka abi labprāt aprunātos kā tagag klājas, kas jauns un vispār vispārīigi parunāties gribētos. 

 Rīt ir pirmā iesvētību diena. Tēma - cirks, klauni utm. Nav ne jausmas kā es ģērbšos un kādu stulbeni tēlošu. Galvenais būt krāsainai. Problēma - man nav krāsainu drēbju. Es nekad neģērbjos krāsaini. Bet labi ... gan es kaut ko sadomāšu. Centīšos dabūt bildes un tad jau, gan jau, ielikšu arī šeit kādas labākās. Lai atmiņās paliek. 

 Ā, šodien bija vēl viens prieciņš - angļu valodā 10. Turklāt, vienīgajai klasē. Ak, es malace! Palielīšos tētim un apjautāšos ko viņš dara ceturtdien. Beidzot taču jāaizbrauc uz CSDD!!!

Viņai sacensība bija prieks. Kādas jūtas? Par ko jūs viņu uztverat?! 

Viņu nekad mūžā nav mocījuši murgi, bet tagad, katru rītu viņa ceļas ar bailēm. Iet gulēt baidoties aizvērt acis un atkal ieraudzīt to skatu. Ir atradies kaut kas no kā viņa baidas un tie ir viņas murgi. Viņa jūtas kā garīgi slims cilvēks toreiz šo rakstot, bet ir tik sasodīti liela nesaprašana kas tagad notiek. Kas būs rīt? Ar kādu domu viņa celsies? Vai ar kārtējām bailēm par murgu vai varbūt ko citu? To viņa redzēs no rīta.

Vajag kādu ar ko izrunāties. Bet neviena nav.

  O jāa ... tas džeks dod vaļā! Zin ko grib un to arī saņem. Piekāšot visu pārējo. Viņam šķēršļu laikam nav. Tas ir puisis par kuru var teikt - mauka vīriešu dzimtē.

  Skumji, ka arī es viņam pagadījos pa ceļam toreiz.

http://www.youtube.com/watch?v=uVtH5pX81xM

 Šodien bija baigi daudz ideju un domu ko rakstīt. Protams - nevienu es nedz pierakstīju, nedz attceros! Bet vispār šis rīts sanāca tā ļoti pamatīgi kuriozs. 

 Ballīte pie Elša bija kāda bija. Nē, nu ... pirncipā ... nebija jau slikti. Pasākums izdevies vienīgi tas, ka es netīšām jaucu visu pēc kārtas saistībā ar grādīgajiem. Un paldies Elsim par vienas darbības atrunāšanu! 

 Ā, vēl taču piektdien es biju vecajā skolā. Saistībā ar to, ka bija jāsatiek devītie, lai brauktu uz boulingu un pēc tam pie Elša. Tik jauki visus (gandrīz visus) redzēt, parunāt un zināt, kā viņiem iet. Uzspēlēt volejbolu vecajā pastaigas laukumā. Un uzpīpēt aiz skolas stūra. Paldies Tomasam par viņa šallīti, vai pareizāk būtu teikt - lakatu, ko viņš man aizdeva uz pāris dienām. 

 Visā visumā ir baigi normāli. Man iepatikās šī dziesma --> http://www.youtube.com/watch?v=A4c92MuNeAw&feature=player_embedded

 Ja Tu saki man nē ,tad iegaumē, nē Tu saki sev, savai nākotnei. Nevis man!

Lasciate ogni speranza!

The Summer Set - Girls Freak Me Out 

Eminem ft. Lil Wayne - No Love

     Ir jauki smaidīt un smieties. Nav forši katru vakaru atcerēties iepriekšējos deviņus gadus. 

     Ir jauki iepazīt kaut ko jaunu. Nav forši cerēt, ka atmiņas pēkšņi atkārtosies. 

     Ir jauki gaidīt ko jaunu. Nav forši negulēt. 

     Ir jauki riskēt. Nav forši nedarīt neko. 

     Ir jauki darīt lietas, kuras nekad nav darītas. Un vairs nav ''nav''.

25. --> 3.

Just life ...

 

 Cik dīvaini, kad paziņas un bērnības draugi kļūst par vecākiem. Tētiem vai mammām. Atcerēties tos brīžus, kad skraidijām pa mežiem un bijām sīki bērneļi ... un tagad viņiem pašiem jau ir savi bērni. Pārāk strauji viss mainās. Pārāk strauji ... 

 Tagad laikam neviens vairs nevēlas izbaudīt jaunību un brīvos dzīves mirkļus. Tagd visi ātrāk grib būt lieli, dzīvot kopā ar savām otrajām pusītēm. Ka tikai projām no vecākiem. Pamest visu, kas patiesībā tevi tur pie dzīvības. Tagad visi no tā bēg un grib tik vaļā. 

 Negribu būt iedomīga, taču, manuprāt, es esmu par dažiem saviem vecuma jauniešiem apdomīgāka. Jā, es gribētu pati savu dzīvi. Bez vecākiem. Bez ierobežojumiem. Taču ... es gribu sajust to, kā ir dzīvot. Izbaudīt to cilvēka dzīvi, kāda tā ir iekārtota. Nemainīt it neko. Lai cik skumji un nekā man ietu ... lai cik dusmīga vai sastrīdējusies es būtu ar saviem vecākiem ... Es tomēr esmu laimīga, ka spēju pateikt: ''Man IR vecāki. Man vienmēr būs kāds kurš gaidīs mājās. Un tas nebūs suns, kaķis vai kāmītis. Tā būs ģimene kura nekad nepametīs. Tas nebūs nekāds puisis kurš jebkurā mirklī var iedomāties aiziet, arī es protams. Tā būs ģimene ... Cilvēki, kuri mani mīlēs, lai arī kāda es būtu. Lai arī ko es izdarītu. Tie būs cilvēki, kuri acīs būs redzamas rūpes un mīlestība.''

 Nepazaudē tos cilvēkus, bez kuriem tu nemaz nebūtu. 

 

2010. gada 30.septembris

   Pamosties no ātrās palīdzības sirēnām, kuras piestāj pie manas mājas vārtiem. Uzzināt, ka uz pirmo mācību stundu varēju neierasties, jo viņa nenotika. Precizēsim - skolotājai bija jāraksta atskaites. Beigu beigās ar kursa biedriem uz ātro izdomāt apsveikumu klases audzinātājai skolotāju dienā. Protams, ka viss pārsteigums ir jāsagatavo man. Laikam es esmu viens no retejiem cilvēkiem savā klasē kurš ir spējīgs uzņemties kādu atbildību arī citu vārdā. Bet viss būs! Un būs ļoti akurāti izdarīts. 

  Nākot mājās, kad gāju pāri vilciena sliedēm, es nepamanīju, ka manā virzienā brauc vilciens. Vilciens kurš šajās stacijās nepietur. Un nepamanīju es viņu tādēļ, ka saule spīdēja tieši acīs. Tādēļ es, nezinot ka strauji tuvojas vilciens, drošā solī gāju pāri sliedēm ... Man bija neliela nervu un reakcijas pārbaude. Būtu gājusi nedaudz lēnāk ... nebūtu gandrīz nobraukta uz nākošā ceļa ar mašīnu. Jā, arī tas man šodien gandrīz gadījās pēc incidenta ar vilcienu. Tomēr, laikam, labi, ka esmu vien šeit - savās mājās, pie sava datora ar saviem saldumiem un visu pārējo. 

  Nekad, nekad neveriet vaļā Sprite pie datora, ja viņš ir bijis jūsu somā ceļā uz mājām. Protams, ja viņš nav bijis atvērts, respektīvi, tikko pirkts. Citādi gadīsies kā man - garšosiet un smaržosiet pēc Sprite. No vienas puses forši - no manis var taisīt kokteiļus!

1994.gada 30. jūnijs

 Viņa pamodās, piegāja pie loga. Pasmaidīja un priecājās par sākušos dienu. 

Pēc 16 gadiem.

2010.gada 27.septembris

Meitenei ir 16 gadi. Un viņa ir noākusi pie slēdziena, ka savas dzīves laikā vēl nav sastapusi nevienu kam uzticēties. Ir daudzi ar kuriem sanākušas tuvas sarunas, attiecības un atmiņas. Taču neviens no šiem cilvēkiem nav viņai blaksu. Nekad nebūs. Neviens cilvēks neuzzinās kā viņai patiesi iet. Kāda ir viņas attieksme pret dzīvi. Ko viņa domā tagad, ko domāja vakar un uz ko cer, tiecas, sapņo.

 Neskaitot ģimeni un divas samērā tuvas draudzenes, viņa ir teikusi tikai vienam cilvēkam trīs slavenos vārdus ''Es tevi mīlu''. Un ja viņa tā padomā:''vai tā tiešām bija un ir?'' Uz šo jautājumu viņa nespēj rast konkrētu atbildi.

Dzīvo - it kā visu vēl varētu glābt.

 

Nekāda respekta. Nekādas pieklājības. Uz mani jums ir pohuj. Lai nu tā būtu ... 

Ejat tak jūs visi galīgi! Jau sen zināms, ka nevienam nevar uzticēties. Mani nepazīst neviens, tikai ģimene. Taču tik daudz runā par mani. It kā zinātu par mani visu, visu. 

Es pazudīšu no visa vecā.

Iesākumam.

 

 Teicu, ka vairs blogu nerakstīšu. Bet laikam jau bloga rakstīšana ir palikusi par mazu atkarību. Ja tā paskaita man ir jau kādi pieci blogi. Kādēļ tik daudz? Tādēļ, ka es nonāku pie domas ''man vajag jaunu blogu'' tikai tad, kad saprotu, ka visu ko uzrakstu man pēcāk pārmet. Es jau vienā no visiem iepriekšējiem blogiem rakstīju - šo blogu nevienam neteikšu. Taču beigās sanāca tā, ka man izlūdzās, lai iedodu palasīt. Negribu sev solīt, ka šo nevienam nerādīšu. Taču šajā blogā es centīšos rakstīt atklātāk. Nebāzīšu nevienam sejā:''Eu! Man ir jauns blogs, bet es viņu nevienam neteikšu!'' Ja par šo kāds uzzinās. Izdomās lasīt. Lūdzu, izklaidējaties. 

 Šī mana bloga pirmais mērķis ir aprakstīt katru man tuva cilvēka personību, to kā es viņu redzu. Ko domāju. Ko ciest nevaru. Ko dievinu. Un vēl visādi citādi ko varu aprakstīt. Protams, paliks daudz neizteiktas lietas. Taču vispārīgi kaut kas būs pateikts. To rakstīšu lielākā mērā priekš sevis. Lai pēc kāda laika varētu pārlasīt un redzēt, kā cilvēki ir mainījušies. Kaut vai tikai manās acīs.