Nu jau man ir tāda sajūta, ka savu vārda dienu vajadzēja plānot svinēt tikai ar jaunajiem klasesbiedriemun jaunajiem draugiem, nevis vecajiem. Man tiešām ir ļoti dziļš pohujs cik daudz katram ir jāmācās. Man pašai nākošnedēļ sākas skates kurās tiks vērtēti mani darbi. Ja skatēs nebūs manu darbu - mani atskaitīs no skolas. Pat ja būs, bet ar sekmēm zem 7 - arī atskaitīs. Beidzat čakarēties, ka jums ir daudz uzdots, jūs vismaz nemet no skolas ārā par neizdarītiem darbiem laikā.
Man ir jāsalīmē divas 60x60cm planšetes uz pirmdienu, pa šķiedrām un vēl visiem štruntiem. Un ja skolotājai kaut kas nepatiks - viņa darbus plēsīs nost un liks taisīt visu no jauna. Un tā, kaut vai simtiem reižu. Līdz viņai patiks rezultāts. Bet ... planšetēm ir jābūt skatē. Nerunāsim jau tikai par kompozīciju. Ir arī krāsu mācības dahuja darbi. Zīmēšanas darbi, kuri, protams, arī tiek likti skatē, ja ir vērtējums 7 un uz augšu. Vēl pāris ''sīkumi''. Ak jā ... un vēl parastie mājas darbi, kurus vairs labot nevarēs, bet kuri ietekmēs vidējo vērtējumu un stipendijas. Tagad gaidu sestdienu, lai redzētu kuri ieradīsies. Un zināt cik izdevusies vai neizdevusies būš šī ballīte.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru