Visi sapņi aizsviesti vējā.

- Vienmēr, kad esmu pie viņa viņam vaļā ir čats ar tevi. Un starp jums nekā nav?! 

- Nē ... nav. 

  Atkal jau es atcerējos visādus sīkumus. Vairs jau pat ne par to ''labo laiku''. Bet tagad jau par vasaras beigām un notikumiem par viņu bez viņa.

----------------------------------------------------------------

   Par to es gribēju rakstīt šodien, bet ... izpildīju ķīmijas mājasdarbu un izlasīju draudzenes blogu. Var saprast, ka viņai viss ir labi un viņa ir laimīga. Pēc rakstīšanas stila var saprast, kā viņa to ir rakstījusi. Prieks, ka viņai ir labi. 

  Pēkšņi es gribu būt kā mana jaunā klasesbiedrene Serafima un staigāt pa skolu pilnīgi viena pati. Diemžēl, es to nevaru. Vienmēr atradīsies kāds kurš mani pasauks vai pajautās kā man iet, ko es darīšu garajā starpbrīdī un vēl simtiem citādu jautājumu. Man vienkārši nav iespējas pabūt vienai. 

  Sestdien aizgāju uz vecās skolas sporta dienu. Man bija tik lielisks garstāvoklis. Nav svarīgi, ka pati sporta diena ar tiem ''pasākumiem'' manās acīs bija diezgan paliela izgāšanās, kā jau vienmēr, bet tur jau neviens nebrauc, lai parādītu sevi kā labāko utm., tur jau brauc, lai iepazītos, sadraudzētos, pasmietos un vienkārši atpūstos jautrā gaisotnē. Bet ne par to ... Drīzāk par to, ka drīz pirms es gāju prom, man tāa sačakarējaš garīgais. Es biju gatava kādu no tiem visiem sīkajiem bērneļiem uzsēditāt uz skolas jumta un cerēt ka sāksies negaiss. Nav gluži svarīgi, kaut kad ir gan, ka nejau mazie bērni mani nokaitināja, nejau vecāki vai vecie skolotāji. Ir jau vēl pāris cilvēki. Šo gan neviens nespētu uzminēt, kuri tad mani nokaitināja. Neviens vienkārši neko tādu nebūtu gaidījis. Četri cilvēki, kurus es cienu. Un kuri paši nekad neapzināsies, kā viņiem tas izdevās. 

  Vakar mājās atgriezās mans tētis. Ar Milkas šokolādēm, kaktusu sulu, kura ir nenormāli garšīga(!), kafiju, priekš manis, un vēl dažiem sīkumiem. Bet pats galvenais - viņš ir atpakaļ. Prom bija tikai aptuveni piecas dienas, bet es nevaru bez tēva. 

  Mammai vēl bija dzimšanas diena, kamēr tētis bija prom, ar māsu viņu apsveicām. Mierīgi pasēdējām, iedzērām šampi, parunājām par manām zīmēšanas prasmēm utt.

Viss ir beidzies. Blogu es pārstāšu rakstīt.

Aizej kamēr esi līderis un paliec kā leģenda!

 "I've failed over and over and over again in my life and that is why I succeed.                                                   

                                                  - Michael Jordan 

"I don`t want to be the next Michael Jordan, I only want to be Kobe Bryant."

                                                     - Kobe Bryant

"Winning is about heart, not just legs. It's got to be in the right place."

                                                - Lance Armstrong

"If you can't find somethin' to live for, you best find somethin' to die for."

                                            - Tupac Shakur (2pac)

"I say what I want to say and do what I want to do. There's no in between. People will either love you for it or hate you for it."

                             - Marshall Bruce mathers III (Eminem)

Labākā krāsa olām, ir lūpu krāsa.

trīs minūtēs man totāli sačakarējās garīgais. nenotika pilnīgi nekas (!). bet gribas paņemt pudeli un dzert, un dzert, un dzert. somā man ir cigaretes. diemžēl. un es viņas gribu, bet negribu. precīzāk nedrīkstu. pati priekš sevis nedrīkstu.

Three Days Grace - I Hate Everything About You

 

Sex is on everybody`s mind ... every song is about sex.

Life is not a fairytale. If you want something you have to fight for it!

 Negribu šovakar sēdēt mājās. Girbu kaut ko darīt! 

 Kaut kad drīz man ieskaitīs stipendiju. Gribu zināt cik tad liela vai maza man viņa būs. Nekur neesmu neskmīga. Nemaz nedrīkstu būt, tad stibendija ies man garām ar lielu līkumu.

 Lai nu kā - es gribu kaut kur iet un kaut ko darīt!!! 

Vienīgais kas nedaudz patraucē - rīt, laikam, jāiet uz vecās skolas sporta dienu.

 Šīs pēcpusdienas/vakara dziesma -  Outlawz - Real Talk. 

 Arī Fall Out Boy, Three Days Grace, Guns N' Roses, Far East Movemen. 

Izbaudīt to ko Tev dod!

 Ja nu Tev kādreiz sagribas paraudāt, noskaties filmu My sister`s keeper. Tā ir 2009 gada filma. Par slimību. Par vēzi.

 Māsa uznāca augšā, pienāca pie manis, jautājo ko skatos. Es nevarēju atbildēt, jo sapratu, ka ja atvēršu muti un ko teikšu sākšu nenormāli raudāt! Trīs sekundēs savācos un pateicu filmas nosaukumu ar piebildi:''Ja kādreiz gribi paraudāt, noskatieš šito filmu.'' Viņa paskatījās uz mani un vieīgais ko bija spējīga pateikt:'' Oo! Tu un raudi! ...'' 

 Noskatījos filmu un attcerējos, ka šodien ir hokeja spēle jāskatās. Spēlei sākumu, protams, nokavēju. Vispār pirmo periodu neredzēju.

 Skolā šodien nenotika pēdējais pāris. Ritīga haļavas diena sanāca. Stundas sākās 10:00 un beidzās 13:20. Rīt gan skumjāk. Sākums 8:30. Beigas 14:50. Kaut gan ... ja paskatās kādas stundas man būs ... neslikti. 

 Jaunais klasesbiedrs Oskars ir palicis ļoti kaitinošs un es tiešām drīz viņam sitīšu pa muti! Apnīk taču!

-->FUCK IT<--

Riebjas. Es izdaru kaut ko un, pēc kāda laika, pati saprotu, ka, bļeģ, es izdarīju stulbi. Galīgi nepareizi un tizli. Ļoti labi ir tas, ka šādas situācijas tagd notiek ļoti reti. Tātad es esmu kaut ko sevī mainījusi. Daru daudz mazāk muļķības. Un nē, tomēr, man ir jāuzraksta dažas nekam nevajadzīgas frāzes. Es laikam mīlu bojāt attiecības starp sevi un citiem. Man uz to laikam ir pārlieku labs talants. Kaut arī, es jau nezinu ko par mani tie/tas cilvēks domā. Varbūt tas viss, kas ir bijis ... tas ir bijis tāds ļoti izcili nospēlēts teātris? Ar izciliem aktieriem galvenajās lomās? Es jau nezinu. Un laikam jau nekad arī neuzzināšu. 

Ir cilvēki kuri pārtiek savā dzīvē no meliem, tēlošanas un spēlēšanās ar citu jūtām. Ar savām iegribām, kuras citiem ir jārealizē. Nekādas sekas tam nedrīkst būt un neviens neko nedrīkst zināt. Tikai pāris izredzēto. Un tomēr ... arī tie izredzētie neko daudz nedrīkst zināt. Šie cilvēki, lai arī kā negribētos atzīt, bet viņi ir ļoti gudri. Tādēļ viņi apzināt, kad nevienam neko daudz nevajag stāstīt, jo viņš jau nezin kurā mirklī kāds no tiem pāris cilvēkiem izmuldēsies citiem. Viņi, šie cilvēki kuri pārtiek no meliem, ir ļoti, ļoti uzmanīgi. Viņi savu laiku saplāno nevienam nezinot. Ieplāno visas darbības, tādēļ viņu dzīvēs nav nekādi lielie, negaidītie pārsteigumi. Viņiem viss ir, kā jau sarakstīta grāmata. Un, ja nu pēkšņi, kaut kas nesanāk tā, kā plānots ...! Tad ir ... slikti. Ļoti slikti. Ir jāizplēš grāmatas lappuse un jāraksta no jauna. Jādara viss iespējamais, lai nonāktu atpakaļ uz tā ceļa no kura novirzijies savas paša kļūdas dēļ.Viņiem neinteresē citu jūtas. Viņi dzīvo sev. Izmantojot apkārtējos. Un man ir žēl, ka šādi cilvēki ir man apkārt. Bet ļoti priecē, ka ar viņiem man ir abpusējs naids.

Gaidot vienu, palaižām garām desmit citus.

[20:15:24] A. ‘’(..) es nesaprotu kāpēc mēs tā sadirsāmies toreiz. nav otras tādas meitenes kā tevis. tu man atļāvi runāties ar citām, skatīties citu meiteņu bilžas un ar tevi par viņām parunāt. neierobežoji mani un nepārbaudīji ar ko esmu ticies. nelīdi manās darīšanās. un tomēr mēs tik daudz zinājām viens par otru. tu esi un biji kā labs draugs, bet tobrīd arī kā kaut kas daudz vairāk par draugu. (..) tev tagad noteikti ir puisis un mani jau sen esi aizmirsusi. bet uzraksti kādreiz , kad tev brīvs laiks.’’

 Vāks! Kad es skatos hokeju un man pēkšņi pārsteidz ar ko tādu! Par viņu es nebiju aizmirsusi. Nu vismaz to nevar nosaukt par aizmiršanu. Kad uzzinājis, ka man nav nekāda puiša nedaudz nošokējās, neticēja. Parunājām un uzzinājām, ka mums, šo gadu laikā, ir ''radušies'' daudz kopīgi draugi.

 Vispār, es te tagad sēžu un nemaz nezinu ko uzrakstīt. Attceros visādus notikumus, smieklīgus brīžus. Bēdīgus brīžus. Ahh! Tik daudz ko! Bet ir taču iemesls kāpēc tas viss apstājās un vairs nav tagad ...