*

Dieva vārdi Vēzim:

„Tu, Vēzi, esi aicināts iemācīt cilvēkus just. Tu liksi tiem smieties un raudāt, tu liksi tiem visu, ko tie redz un dzird, visu, kas mājo viņu domās un sirdīs, pārdzīvot. Tas tevi darīs iekšēji piepildītu un emocionāli bagātu. Tev es dodu ģimeni. Tā ir mana velte tev, lai tu varētu savu iekšējo bagātību dot un daudzkārt pavairot.”


 Un tad Dievs sacīja:

„Katram no jums tagad pieder daļa manas idejas. Jūs nedrīkstat šo daļu kļūdaini identificēt ar visu ideju. Jūs nedrīkstat mainīties ar šīm daļām savā starpā. Jo katrs no jums ir pabeigts, bet jūs to spēsiet saprast vien tad, kad visi divpadsmit būsiet vienoti . Un tikai tad katram no jums atklāsies manas idejas pilnība. " Un bērni aizgāja pilni apņēmības veikt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Taču neviens no viņiem pilnībā nesaprata ne savu uzdevumu, ne savu velti, un, kad viņi norūpējušies atgriezās, Dievs sacīja: „ Katrs no jums uzskata, ka citu dāvanas ir labākas. Tādēļ es jums atļauju mainīties.” Kādu mirkli visi divpadsmit bērni līksmoja, apsvērdami jauniegūtās iespējas. Bet Dievs pasmaidīja un sacīja: „ Jūs nāksiet pie manis vairākkārt, lūdzot atbrīvot no sava uzdevuma. Jūs iziesiet cauri neskaitāmi daudz inkarnācijām, līdz veiksiet jums sākotnēji piešķirto misiju. Es dodu jums neierobežoti daudz laika šā uzdevuma veikšanai, jo tikai tad, kad tas būs paveikts, jūs varēsiet būt ar mani.”