Šodien, tikko kā, mans mazais, 5 gadus vecais, brālis ienāca istabā,
es sabļāvu uz viņu, pat nepaskatoties uz viņa pusi. Kad viņš negāja
prom, es pagriezos, lai bļautu vēlreiz, un ieraudzīju viņa rokās bļodiņu
ar ķiršiem. Viņš bēdīgi teica: ''Piedod, es tikai gribēju padalīties ar
tevi.''
Šorīt, un jebkuru darbadienu, 9 no rīta, jau četrus gadus, es
emu gājusi garām 3 ielu muzikantiem. Viens vienmēr strinkšķina ģitāru,
bet pārējie divi dzied. Un viņiem pāri visai sejai ir smaids. Dažreiz
šie ir vienīgie smaidi, kurus redzu pa visu dienu
Vakar viens no maniem labākajiem draugiem izdarīja
pašnāvību nošaujoties apmēram 14:00 dienā. Un tikai tagad es savā mobilajā
pamanīju neatbildēto zvanu no viņa vakar 13:56.
Šodien biroja ēkā (ASV) redzēju, ka pret kādu meksikāni
izrīkojās vardarbīgi, tikai tāpēc, ka viņš ir meksikānis. Tā bija klaja
diskriminējoša darbība. Un šis cilvēks patiesībā sāka raudāt. Kad viņš
pameta biroja ēku, viņš novilka savu žaketi. Uz viņa t-krekla bija
rakstīts :''I Love The USA.'
Šodien mans tēvs picas gabalu iedeva mūsu nabadzīgā
dārznieka dēlam, kuram bija tikai 6 gadi. Viņš picas šķēli salocīja,
ietina salvetē un nolika maliņā. Kad mans tēvs viņam prasīja, kāpēc viņš
to neēd tagad, zēns atbildēja: ''Es to aiznesīšu mājās un sadalīšu ar
mammu un māsiņu.''
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru