ĀAHHH! Tik daudz emociju! Priekšnesums mums bija tuvu perfektam! Dūmi, ģitāras izšķaidīšana! Visiem bija tik superīgi skaļi aplausi un ovācijas! Nobļauties visas skolas priekšā ''Eu, aizveraties!'' ir patīkami. Netīrajā iesvētību daļā rāpot pa zemi, mizot, ēst kartupeļus kuri ir krāsā izmērcēti. Bāzt rokas caurumos, kuros ir zivs galvas, sakapāti makaroni ar sīmoliem un eļļu. Pūst svecītes bļaujot vai spļaujot ar acīm ciet. Likt glāzīšu piramīdu. Vilkt ar zobiem ārā ābolus no spaiņa, kurā ir ūdens, krāsas, eļļa, zivs galvas. Ripot pa lapām un skaidām.Sagaidīt mirkli, kad tev uzber virsū miltus un uzlej ūdeni vai nagulakas noņēmēju. Un beigu beigās - nobučot cūkas galvu! Tās bija fantastiskas iesvētības. Vienīgi stulbi, ka nebija garākas, bet bija vērts tāa sasmērēt drēbes!
Pēc tam iet dušās kopā ar puišiem. Nepārprotiet tik traki - mēs visi bijām drēbēs. Netīrās drēbēs. Mazgāties smieties, un principā, iepazīt jaunus cilvēkus.
Tie kuri neatnāca - stulbeņi. Tur nebija nekas no kā tik ļoti vajadzētu baidīties. Tas tikai parādīja attieksmi. Ja kursā esam 22, ieradas tikai 8.
Diena izdevusies. Vienīgi stulbi, ka mani nepalaida šovakar pie Niklāva. Bet labi - es nākošnedēļ izklaidēšos, kaut arī man nav brīvlaika.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru