Izdzīvot dzīvi vienkārši skaisti!

 Vakar biju pie Lolitas. Kārtējo vakaru pavadīju ļoti jauki. Gājām meklēt piedzīvojumus pamestajā Zinātņu namā. Ar viņu un Lauru domājām savas Alias kartiņas. Pīpējām ūdenspīpi. Klausījāmies mūsu iecienīto DJ`u. Ļoti daudz smējāmies. Parunājām. Darījām tā, lai ir foršiņi.
 Bet vakardiena iesākās ... es no rīta izdomāju, ka gribu gulēt un negāju uz matemātikas kontroldarbu. Precīzāk, es ar māsu nokavēju vilcienu. Un izlēmām iet mājās paceļam ieejot veikalos un nopērkot koliņu, čipsus un vēl ko garšīgu. Tad slēpāmies no omes un opja. Smējāmies par to, kā viņus spēj nobiedēt pēdu nospiedumi sniegā uz manas mājas pusi. Tad pamurcījām sunīšus un es sapratu, ka man jāiet uz vilcienu. Aizbraucu uz skolu ... un manu kursu palaiž no pēdējajiem diviem pāriem. Vakar skolā biju labi, ja 30 minūtes. Un tad vilcienā izdomājām ar Lolitu, ka aizbraukšu pie viņas. 
 Vēl parunāju ar Artūru pāris stundas. Par visām jaukajām tēmām. Un patiesībā panācu to, ko gribēju panākt. 
 Šodiena. Kompozīcijā dabūju 9. Matemātikā visu laiku ar meitenēm garlaikojāmies, jo visus piemērus spējām izrēķināt daudz, daudz, daudz ātrāk nekā mani ''gudrie'' klases puiši. Un no latviešu valodas mūs palaida. Atkal biju agri mājās. Pa ceļam no stacijas ''aprunājos'' ar strādniekiem. Mājās ... mājās pamurcīju sīkos sunīšus. Spēlējos ar viņiem. Un viņi jau samērā labi māk staigāt. Viņi ir paši jaukumiņi! 
 Āk jāaa! Un pašā vakarā mani tētis pārsteidza ... viņš ienāca iekšā un iedeva man telefonu. Atrada uz mūsu ielas. Ekrāniņš gan ielauzts, bet nu ... Sony Ericssons. Ar sim karti vēl ... kruta. Ja nu kādam pazīstamam, manā apkaimē dzīvojošam, ir pazudis tāds tefons - ziņojiet!

 Vispār, šo sestdien un svētdien es kārtoju visu māju un tad nākošnedēļ pie manis var nākt ciemos, lai pamurcītu mazos jaukuļus. Tikai, ja ir vēlme viņus ieraudzīt - pasakat man un sadomāsim, kad izdevīgāk pie manis atnākt. (: