Pretīga diena. Sāksim jau ar to, ka es ... es kavēju skolu. Vienkārši gulēju un necēlos. Bija doma neiet vispār, bet nu .. stipendiju kaut kā gribās. Piespiedu sevi aiziet arī uz pirmās stundas beigām, lai tā ir ''apmeklēta'' vismaz žurnālā. Bet nu neko no tā visa ko skolotāja muldēja es nesapratu un viņa vēl pateica, ka nākošajā stundā rakstam par to kontroldarbu. Forši. Varēšu zubrīt kaut ko, ko vispaŗ nesaprotu.
Latviešu valoda izvērtās tāda, kā es domāju, ka man būs visas stundas šajā skolā. Meiteņu intrigas tēmās par puišiem. Nu bāc ... ''Jā!!! Un viņš ir tiiiik smukiņš!!'' ""Mans ideālais vīrietis!'' Es, gandrīz, šēžot savā pēdējā solā norēcos līdz nejēgai! Pofig, ka tagad tas liekas tik ''nekā''. Bet tajā mirklī, vēl ar visām balss intonācijām un žestiem ... gar zemi!
Ķīmijā... ai, tur es praktiski gulēji un visu laiku skatījos uz pulksteni, kaut stunda ātrāk beigtos un es varētu tikt mājās.
Un man ir zbal mācīties meiteņu klasē! Un besī arī tas, kanav neviens normāls puisis ar kuru varētu parunāt vienkārši. Visi ir kaut kādi lohi.
Tagad dzeram tējas un kafiju, ēdam visu ko redzam.
Varētu kompozīcijā uztaisīt darbus tušā, bet nu ... tad redzēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru