ceturtdiena, 2011. gada 13. janvāris

There will always be another wish, another chance, another moment.

 Atkal salasos draugu blogus un uznāk besis par visu un visiem. Par attieksmēm un par to cik ļoti es zinu, ka mani neieredz, saucamie, ''tuvākie draugi''. Cik ļoti, patiesībā, mani aprunā aiz muguras. Ka ir cilvēki kuri mani apskauž par to cik laimīga un laba ģimene man ir un par to, ka man ir savi mērķi un es visus savus mērķus sasniedzu. Ka mani, bieži vien, aicina tikai pieklājības pēc uz ballītēm. Un tajā visā, visvairāk, besī, ka daudzi cilvēki nekad neuzzinās cik daudz es esmu darījusi viņu labā viņiem nezinot, lai tikai viņi būtu tur kur viņi ir tagad. Vai arī citi, ar manu palīdzību, tikuši uz kādu pasākumu vai ko tamlīdzīgu. Šaubos, stipri šaubos, ka kāds to uzzinās. Un, nez kāpēc, ir tāda sajūta, ka tiem kuriem esmu palīdzējusi, ka tieši tie arī ir tie lielie runātāji. It sevišķi, savā starpā. 
 It kā visam vajadzētu būt tik labi, jo man taču, it kā, ķipa,, ir puisis ... tālu, bet, it kā, ir. Nu ... laikam. Laikam praktiski vel nē, bet garīgi jā?! Ko, pie velna, es te muldu! 
 Tikai iegaumējiet, cilvēki mīļie, ka mana dzīve nebūt nav tik vienkārša un spoža, kā jums liekas. Tas, ka es neizrādu gandrīz neko, kas man nesanāk un nesāku par to gaužām ilgi besīties, nenozīmē, ka man nav ko nožēlot vai nav kļūdu, vai nepareizu rīcību. Es reti kad izrādu vājuma pazīmes. Es cenšos, tiešām cenšos, neizrādīt neko no tā visa negatīvā, kas notiek manā dzīvē.
 Ir grūti, bet ļoti interesanti un noderīgi par tik daudziem zināt tik ļoti daudz ko. Tāpēc arī nedaudz baidos no tā, ko rakstu un kuri to lasa, jo tiem cilvēkiem, kuri lasa šo visu, var sākt šķist, ka vairs negribu par viņiem neko dzirdēt vairs nekad, nekad. Taču, tā nebūt nav. Vienkārši, es arī esmu cilvēks, kurš reizēm grib pasūdzēties par dzīvi. Cik tā mēdz būt netaisnīga un tā tālāk.





Citēju savu krāsu mācības skolotāju, Baibu Ozolu. Šo teikumu viņa izteica stundas laikā, kad visi runājām par seksu, mīlestību, jauniešiem, dzeršanu, pīpēšanu un tamlīdzīgām lietām. ''Ja šajā vecumā neviens nav izjutis iemīlēšanās sajūtu, tad viņam ir jāiet pie ārsta.''

1 komentārs:

  1. ai, liecies mierā. neviens tevi neienīst. visi aprunā visus, un? neskaitīsim jau tagad visus dzīves nenovērtētos nabadziņus. tik daudzi, daudzi. turies! un zini, es esmu ļoti pateicīga tev par visu, ko dari manā labā, arī citu.

    AtbildētDzēst