Mēs jūsu alkoholā asinis neatradām.

Vakar satikos ar Patu. Aizgājām līdz jūrai. Nopirkām divus vīnus un gājām pie viņas. 

Sākām pa mierīgo iedzert, runājāmies par visu un neko. Sapratām, ka vajag uztaisīt pēdējo ballīti šajā brīvlaikā. Pēc pirmās pudeles izdzeršanas sapratām, ka ir jau nedaudz normāla sajūta. Nu ... vērām vaļā otru pudeli. Baltvīns bija nedaudz saldāks. Tāpēc man, tomēr, vairāk patika sarkanvīns. Turpinājām runāt par visu un neko. Jau bijām lejā, sēdējām pie galta un turpinājām klaji muldēt. Nonācām pie secinājuma, ka tas ir ļoti debīli, kad 16 gadus vecs jaunieties saka, ka atmetīs dzeršanu, beidzot pārstās pīpēt, pēc 100 atmešanas mēģinājumiem un vēl dažas lietas. Vai tik nav tā, ka ritīgajām ballītēm ir jāsakas no tiem 18 gadiem. Nu .. pluss mīnuss 18. Es nepamācīšu nevienu, bet es vismaz sevi gribu paturēt normas robežās. Kā vakar Patai teicu par Absintu - tas ir viens no tiem alkoholiem kurus es gribu atstāt neizmēģinātus līdz vecumam, kad es to tiešām drīkstu dzert.

Bet ar šito visu jau jautrība nebeidzās. Patai bija jāiet uz treniņu. Labi, izgājām. Gājām gar Lielupes vidusskolu un tur bijām ļoti ļaunas pret sniegavīriem, jo mēs viņus iznīcinājām. Tad pašķīrāmies un viņa gāja pie Kristas es uz Rimi satikt tēti. Tas bija šausmīgi. Man nekas vēl īsti nebija izgājis es iegāju Rimi es cerēju, ka neviens uz mani neskatās. Nopirku visu ko gribēju un gāju ārā. Sagaidīju tēti, iegājām atpakaļ Rimi. Apstājāmies alkohola nodaļā, jo manai omei vakar bija dzimšanas diena un tētis gribāja uzdāvināt Balzāmu. Kad jau gājām prom, viņš apstājās un parādīja uz vienu liķieri ar tekstu ''Šitas ir baigi labais. Garšīgs.'' Man bija tāds .... nu ōkēj tēt ... Sagaidījām māsu un braucām mājās. Gandrīz aizmigu gaidot kad atbrauks mamma. Ā, vēl protams tētis atnāca un pateica, ka man jāiesaiņo dāvana. Tas bija samērā jauki, ka gandrīz saplēsu to Balzāma pudeli. Aizgājām pie omes un es ejot māsai pateicu, ka ar Patu esam izdzērušas divas vīna pudeles un vēl bišķiņ. Laikam nevajadzēja viņai to teikt, jo kad piedāvāja šampi es teicu, ka nu ... varbūt ļoti bišķiņ var. Māsa nedaudz mani nodeva un pateica ''Jāa... un tad tu būsi galīgi nost.'' Beigās viņi visi izdomāja uztiasīt vienu tādu kā kokteili ar Balzāmu un šampi. Pa cik visiem šodien ir darbs, bet man nē ... tētis man nolika priekšā glāzi un pateica ''Nu ... tu jau vienīgā rīt esi mājās, tu vari dzert.'' Pagaršoju ... bišķiņ stiprs. Kaut kā liekas, ka bija vēl kaut kas smieklīgs ... ā, bija vēl ar viskiju un konjaku kaut kas, bet nu ... tas nav nekās tāads, ko es rakstīšu šeit. 

Vispār, vajag dzert šitā ... lēnām, mierīgi. Savējo kompānijā. Parunājot par visu un neko. Tā tu vari iedzert līdz, patiesībā, labai kondīcijai un tad vār sākties ritīgā ballīte. Kāda jēga vienkārši sevī ieliet, kaut vai, šņabi. Labāk tā smuki. Vismaz tad tas nebūs tik veltīgi. 

Ups ... bišķiņ garš ieraksts sanāca. Un arī šitas ir pat visu un neko. Man ir labi. Un atkal esmu viena pati mājās. Kāds brauc ciemos! Sīkos suņus gan nevarēšu rādīt, bet kaut ko var sadomāt.