ceturtdiena, 2010. gada 19. augusts

Nē, nav.

Mana istaba - mans cietoksnis. Šeit rodas sapņi, asaras, plāni par nākotni un nožēlas par pagātni. 

Šodien ieraudzīju ļoti vecā klasesbiedra profila bildi draugos. Nu jāa ... paliku ar muti vaļā. It sevišķi atceroties, ka pati viņu pasūtīju. Tāda bišķiņ nožēla. 

Man būtu ko teikt/rakstīt, bet man ļoti riebjas tas kuri cilvēki to pēc tam lasīs. Daži kuri to lasīs man nepatīk. Man riebjas, riebjas, riebjas! Ja tas viss ir pagātne - tad tā arī IR! Lūk kāpēc dažas manas draudzenes mani nesaprot. 

daži citādi vienkārši tā ...
  • Seks - vislielākais ko var dot viens otram tie, kas nemīl, un vismazākais ko var dot viens otram, tie kas mīl.
  • Mīl nevis par kaut ko, bet par spīti.
  • Īsta tuvība sākas no tāluma.
  • Visvērtīgākā draudzība ir tā, kura kādu brīdi ir bijusi pakļauta pārbaudei.

es ļoti ceru, ka pienāks tas brīdis, kad man arī būs tādas bildes ar puisi par kādām es tik ļoti sapņoju.

Cik forši - visu dienu līst lietus. Varētu iet ārā vienkārši tā pat salīt.
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru