otrdiena, 2010. gada 17. augusts

No 12. līdz 17. - neko, nekā, nekas. Ķipa.

Piecu dienu laikā ir noticis daudz, daudz, daudz kas. Man tikai slinkums rakstīt. Un līdz skolai vairs palikušas vien 14 dienas. taču es uz skolu jau dodos rīt. No paša rīta. Prakse. Fuj. Labi, pavergosim jaunajā skolā. Negribīgi, protams. 
Dievinu pēdējo dienu negaisus. Taču vakardien, sēžot mājās viena pati nenormāli pārbijos, kad ārā ''jauki'' zibeņoja, bet es sēdēju pie datora ar atvērtu logu un man, tiešām blakus, ārā pa logu, kaut kur priedē iespēra zibens. Tā noraustījusies un sabijusies sen nebiju bijusi. Pēc tam, nākošās 5 minūtes man rokas drebēja no bailēm pieet un aiztaisīt logu. Visu laiku zibens un pērkons. Kopumā jau forši. Perfekts laiks, lai ķertu ar fočiku zibeni. Skumji ka man nav fočiks. Nē nu ... var jau mēģināt ar jauno telefonu, bet ... kvalitāte.
Ai, man jāuztaisa skolai pazaudētā lapiņa, lai skolotāji neko nenojaustu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru