Watching the days burning out like a cigarette.

 Šo rītu sāku ar visnotaļ interesantām brokastīm - nektarīniem un piparmētru tēju. 

 Pirmspēdējā vasaras diena - prakstiski izniekota. Sēdēju mājās un vienīgais ko izdarīju bija daži ierastie mājas uzkopšanas darbi.

 Nopirku sev kladi ar baltām lapāk kur zīmēt un šodien viņu ''iekārtoju''. Nedaudz pazīmēju, patiesībā lielāko dienas daļu, un pameklēju savus vecos zīmējumus. Salīdzināju, kā zīmēju agrāk un kā zīmēju tagad. Laikam jau prasmes ir uzlabojušās. Un ir nācis klāt jaunums no tā visa ko zīmēju. Es nekad, nekad nezīmēju ziedus, jo baidījos, ka tie sanāks neglīti. Nu es esmu pārkāpusi šīm jocīgajām bailēm pāri un mācos zīmēt dažādus ziedus. Un neteikšu gluži ka man nepatīk rezultāti.

   

 Skūpsts - lieta, ko tu nevari dot bez ņemšanas, un nevari ņemt bez došanas!

 Vasara ir pagājusi, bet es tā arī nepaspēju uzlikt savas rozā brille.

  Man bijušais klasesbiedrs šodien uzrakstīja skype.

Klasesbiedrs: Baiba?

Es: Jā?!

Klasesbiedrs: tev ir ko pīpēt?

Es: nē

Klasesbiedrs: bāc :(

Klasesbiedrs: tu nezini kam es varu nostriļīt cigareti?

Es: nu, tu vari aiziet uz parku un cerēt, ka tur kāds būs

Klasesbiedrs: nu ganjau 

Klasesbiedrs: nah tev nav?

Es: es nepīpēju ikdienā, tāpēc nav ;D

Klasesbiedrs: ā nu labi

 Un tad arī man sagribējās uzpīpēt, bet jau nākošajā mirklī es atcerējos kādu cilvēku un sapratu cik tas ir ļoti labi, ka man nav cigaretes. Un turpmākajā laikā kaut kā pati pirkt arī neapsveru domu. Man būs jāmācās 4 gadi skolā kurā pilnīgi visi pīpē. Tad būs ļoti grūti noturēties visu laiku sakot ''nē, es nē''. Tāpēc - turos pret cigarešu kārdinājumu pēc iespējas ilgāk.