Es laikam nonācu pie secinājuma, ka es taisīšu jaunu blogu. Atkal ... Man vienkārši, tiešām, ir jau apnicis, kad kāds izlasa jeb kādu manu ierakstu un pēc tam atļaujās man braukt virsū par to ko es esmu rakstījusi, domājusi utt. Šajā blogā es nerakstu neparvienu citu, neskaitot sevi un to, kas ir saistīts ar mani!
Cilvēki mīļie, man ir ļoti liels prieks, ka jūs domājat ja pateiksiet par mani kaut ko aiz muguras, ka es to neuzzināšu. Pie velna, es uzzinu! Vai tas notiek dienu pēc pateiktā vai nedēļu, bet es uzzinu! Un, protams (!), ne jau no jums. Es kaut kā pati, nejauši, uzzinu arī par citiem cilvēkiem visādus interesantus faktus. Amizanti, ja to pēc tam mēģina noliegt cilvēks par kuru ir šis fakts. Un noliegt jau mēģina tikai tāpēc, lai manās acīs šis cilvēks nemainītos. Bet nu nevajag mani saukt par baigo labo draugu, pēc tam, kad esi par mani ko nefošu teicis. Jā, protams, ir liekas kuras ir piedodamas un kuras nav nekas tāds. Arī kaut kas slikts. Visus aprunā aiz muguras, lai arī cik labs cilvēks tu nebūtu, vienmēr kāds tevī saskatīs kaut ko neapmierinošu.
Lai nu kā, nevajag citus uztaisīt par baigajiem kretīniem, ja pats vien pie tā esi vainīgs. Pēc tam nevajag brīnīties, ka neesi gaidīts kādā kompānijā vai kur citur. Tajā brīdī pameklē vainu sevī un savā pagātnes rīcībā. Tas ka es piedodu ļoti, ļoti daudz kretīniskas lietas, kas ir saistītas ar mani un citiem, nenozīmē, ka man nav mērs, kāds noteikts punkts, kurā es apstāšos un pateikšu, lai atšujies no manis ar seviem meliem un kretīnisko rīcību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru