svētdiena, 2010. gada 12. septembris

nekā nebija! viss izdevās!

 Jauki katru otro dienu mājās kaut ko svinēt ar šampanieti un kūku! Sajutos, kā dzīvojot kaut kādā bagātnieku ģimenītē. Bet laikam jau nesapriecāties. Visu laiku jau tā nebūs. Vispār mums izdevās apsveikt tēti Tēvu dienā. Beigu beigās izrādījās, ka viņš būtu izlecis ar gumiju un sanāca nedaudz nožēla, ka neaizvedām viņu uz Siguldu un neuzdāvinājām viņam šo mazo dāvaniņu. Vispār patika viņa komentārs:"'Gribējāt mani izgrūst ar gumiju no vagoniņa?!'' un tas bija teikts ar viņa neaprakstāmo smīniņu sejā. 
 Kā es mīlu savu tēti.

2 komentāri:

  1. manam tētim aizvakar būtu bijusi dzimšanas diena.
    man prieks, ka tu tā novērtē to, kas tev ir un nestrīdies ar ģimeni.

    AtbildētDzēst
  2. Cik nu es novērtēju ... gribētos, lai novērtēju vairāk. Taču man pašai arī ļoti patīk, ka nestrīdos ar ģimeni. Jā, protams, ikdienišķie mazie strīdiņi ir ... kā tad bez tiem.

    AtbildētDzēst