Dzīve ir tā ko dzīvo, ne tā, ko TV rāda.

Es ienīstu sevi laikam.

Un atkal jau man vairs nav ko teikt. Nē, ir tā ka ir tik daudz ko teikt, bet nemāku to pasniegt tā saprotami. Laikam jau es nespēju neko patiesi no sirds uzrakstīt savos blogos, jo ir cilvēki kuri to lasa. Viss jau būtu baigi labi, bet ne jau tad, kad viens, pēc izlasīšanas, pasaka ''yo, foršs blogs!'' vai otrs nepasaka pilnīgi neko, tikai pēc tam, kaut kad pēcāk, paziņo, ka esmu ļoti pretīgs, rupjš cilvēks. Vēl ir tādi kuri skype uzraksta tikai kādu aizvainojošāku smaidiņu un jūtas laimīgi par izdarīto. Un tad cilvēki brīnās, kāpēc esmu palikusi tik rupja? Nelīdzjūtīga/neiejūtīga? Un tāda nedaudz ar vienaldzību uz dzīvi? Eu, cilvēki - paveriet acis plašāk un paskatieties ko jūs paši sakat citiem! Sākam mainīt pasauli paši ar sevi, nevis bāžam citiem sējā viņu kļūdas.
Šajās trīs, četrās dienās mana mūzikas gaume arī ir pamatīgi mainījusies. Kā sēžu pie datora, un tas sanāk bieži, man fonā skan latviešu hip-hop radio. Dažām dziesmām tiešām ir spēcīgas lirikas, turklāt tādas, kuras ļauj patiesi aizdomāties. Visas nē, dažas.

Es gribētu, lai es būtu tā kurai uzraksta pēkšņi ''nopērkam aliņus un ejam kaut kur.'' Laikam jau es savos 16 nepiedzīvošu neko tādu. Precizēsim, līdz savai pilngadībai nevaru cerēt uz neko tādu. Nav jau laikam neviena no kā gaidīt ko tādu. Es varu sarunāt fantastisku ideju ko realizēt ar tuvu cilvēku, bet ... eu, kas notiek! Aizej ciemos, bet idejas nerealizējās. Un visā vainojam slinkumu, sliktu ārējo izskatu tajā brīdī. Bāc, cilvēki - tie ir divi soļi un tu jau esi ārā. Es jau būšu tā kura skatīsiem šim cilvēkam virsū. Kura smiesies ar viņu.
Sapņojam par citām vietām, citiem cilvēkiem. Ilgojamies pēc viņiem, bet paši nedaram neko, lai realizētu savus sapņus ar viņiem. Sēžam naktīs pie datora vai blenžot savā telefonā tikai gaidot zvanu no ''īstā''. Kādēļ gan mēs paši nevarētu būt tie kuri novēršas no telefona un piespiež divas pogas un dzird ''īstā'' balsi? Sarunāt tikšanos, bet nepārcelt datumu.
Mēs taču paši varam pastiept roku tuvāk savai nākotnei. Nevajag neko nedarīt. Cīnies ar sevi nevis pret sevi. Un tu jau šodien vari paspēt mainīt kaut ko, tikai ja to dari.